viru virumis
viru virumis "?": gaisā cīruļi gāja viru virumis Jauns. Baltā gr. I, 160. tev mute iet... viru virumis. tu pate... neapduomā, kuo tava mute svajā Janš. Bandavā I, 329. In Lub. sage man von jem., der an Diarrhöe leidet: vē̦de̦rs tam iet viru virām.
Avots: ME IV, 618
Avots: ME IV, 618